20.02.2023. - PIRMDIENA

Mežu pētniecība un improvizācija, kā zinātnieki lasa "meža ābeci"

Lai piedalītos pasākumā, iepriekš jāreģistrējas
Tiešsaistē
11:00 - 13:30
Kontaktpersona:
Dagnija Lazdiņa
Dažādi pētījumi, dažādi finansējumi. Sākot ar to, kādus kokus kādās vietās stādīt ir jēga, kur tie augs un kur tiem nepatiks, kuri ir pieticīgi un kuri cimperlīgi. Kā tikko stādīto un jau paaugušos stādu aizsargāt ar pašu izdomātām, radītām, un arī citur noskatītām metodēm. Granulas un kūpinājumi, ka panāk labu garšu bez sliktām vielām. Kā lāčus un vilkus skaitam. Kādus informatīvos materiālus esam sagatavojuši un sagatavosim labākai izpratnei par to, kas ir bioekonomika un visu ko citu. Kā liekam kopā dažādus finansējuma avotus, lai turpinātos LVMI Silava pētniecisko jomu iestrādes, kā apgūstam jaunas tēmas un gūstam jaunus starptautiskus kontaktus. Kā zinātnieks improvizē šodien, šeit un tagad, lai darītu savu sirds darbu – daloties ar atklāto un izzināto un to praksē ieviešot.
Tiešraide
Programma
11:00 - 11:05
Ievadvārdi kā inovējam improvizējot mežu pētniecībā
Reģionu ekonomikā dominē bioekonomikas nozares. Meža zinātnieki inovē, improvizē, adaptē un pārnes dažādas tehnoloģijas, lai cilvēkam mežā vieglāk un mežam blakus, un kopā ar cilvēku ilgtspējīgāk.
11:05 - 11:25
Mazāk populāru kokaugu sugu audzēšanas metodes un iegūstamie produkti Latvijā
Grāmatas "Plantāciju mežu augšanas gaita, produktivitāte un ietekme uz vidi" autore dalās 20 gadu pieredzē retāk stādīto koku sugu ieaudzēšanā lauksaimniecības un citās zemēs, kā arī mežaudzēs, tai skaitā, kā pavairot un audzēt saldo ķirsi, liepu, kļavu, ozolus un citus kokus.
Saldā ķirša (Cerasus avium Moench. syn. Prunus avium L.) pavairošanas tehnoloģiju aprobācija un perspektīvāko klonu atlase produktīvu lietkoksnes stādījumu ierīkošanai Latvijas klimatiskajos apstākļos (Nr.19-00-A01620-000088).
11:25 - 11:50
Gaļas kūpināšana un benzpirēns
Tradicionālajai gaļas kūpināšanai, kad izmanto koksnes degšanas procesā radītos dūmus ir dziļas un vēsturiskas saknes. Tomēr degšanas procesā veidojas kancerogēni savienojumi, kuri uzkrājas gaļas produktos (poliaromātiskie ogļūdeņraži, benzpirēns), tāpēc ir ieviestas likumdošanas normas, kas regulē maksimāli pieļaujamo daudzumu. Zināšanas par koksni, degšanas procesiem, kūpināšanas tehnoloģijām, savienojumā ar modernajām tehnoloģijām nodrošina iespēju iegūt kūpinātu gaļas produkciju ar samazinātu bezipirēna koncentrāciju.
Jaunas pārtikas kūpināšanas tehnoloģijas izstrāde policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (benzpirena) koncentrācijas samazināšanai kūpinātos gaļas produktos – "Blue smoke" (Nr. 1.1.1.1/19/A/092).
11:50 - 12:00
Par to kā ar sēni cīnīties pret meža kokus postošu sēni
Pētījuma mērķis ir izvērtēt sēņu jauktās suspensijas (Phlebiopsis gigantea, Bjerkandera adusta un Sistotrema brinkmannii) efektivitāti pret sakņu piepes Heterobasidion infekciju skuju koku celmos. Pētījuma rezultātā tiek izstrādāts alternatīvs preparāts jau esošam, plaši izmantotam produktam. (Nr. 1.1.1.1/20/A/095)
12:00 - 12:20
Stāsts par to kā ierobežot egļu astoņzobu mizgrauža izplatību
Latvijā postošākais egļu audžu kaitnieks ir egļu astoņzobu mizgrauzis, kas spēj iznīcināt pat veselas audzes. Bioloģijas doktors dalās padomos par to, kā atpazīt mizgrauža invadētos kokus, kad un kā rīkoties, lai mazinātu egļu kaitnieka tālāko izplatību un kā minimizēt riskus meža audzēšanā.
12:20 - 12:35
Lielo plēsēju pēdas – redzamie un neredzamie pierādījumi
Lai saglabātu ekosistēmu stabilizēšanai nozīmīgas savvaļas lielo plēsēju sugas – vilkus, lūšus un lāčus, ir jāmeklē iespēja ar tiem sadzīvot arī mūsdienu cilvēku apsaimniekotās ainavās. Tādēļ nepieciešamas zināšanas par šo dzīvnieku izplatību, skaita izmaiņām, pārvietošanās ceļiem, kā arī neizbēgamajiem riskiem un konfliktiem, ko tie rada, nonākot ārpus savas dabiskās vides un resursiem. Modernās tehnoloģijas palīdz iegūt informāciju, ko nevar aizstāt tikai ar dzīvnieku tiešiem novērojumiem vai saskatāmām to darbības pazīmēm. Improvizējam ar metodēm, lai iegūtu vairāk datu.
12:35 - 12:50
Dažādas aizsardzības metodes kā kokus pasargāt no apkodumiem
Briežu dzimtas dzīvnieki un jaunais mežs – kā sadzīvot. Smidzināmie, smērējamie, apliekamie, kas, kad un kā izmantojams – ko esam testējuši, kādu rezultātu ieguvuši.Latvijā tapuši prototipi un citu valstu ražojumi.

12:50 - 13:05
Upes, grāvji, strauti un mežs
Klimata izmaiņu mazināšanas iespēju izpēte aramzemju un zālāju meliorācijas sistēmās (Nr. 1.1.1.1/21/A/030) un Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai (LIFE GoodWater IP) (Nr. LIFE18 IPE/LV/000014). Kā saimniekot krastos, krastos augošie koki, to saimnieciskā, ekoloģiskā, ainaviskā nozīme.
13:05 - 13:25
Improvizējam un pielāgojamies – dažādi, un tāpēc mums ir un būs skaisti meži un vērtīgi koki tajos!
Lēmumu pieņemšanas atbalsta rīka izstrāde integrējot informāciju no vecām daļēji dabiskām mežaudzēm precīzākai oglekļa bilances novērtēšanai (Nr. 1.1.1.1/19/A/130).Lēmumu pieņemšanas atbalsta instruments meža ražības paaugstināšanai, nodrošinot efektīvu un klimatam piemērotu selekcijas efekta pārnesi (Nr. 1.1.1.1/19/A/111).
13:25 - 13:30
Eiropas horizonti – RuralBioUp
Kas jauns, kas piemirsts, ko esam iecerējuši, kas jāsasniedz. Pētījuma RuralBioUp mērķis: atbalstīt inovatīvus uzņēmējus, paplašināt maza mēroga bioloģisku risinājumu izmantošanu lauku apvidos, izveidot labvēlīgu ekosistēmu pārejai uz ilgtspējīgu, atjaunojošu, iekļaujošu un taisnīgu aprites bioekonomiku visos Eiropas Savienības reģionos. Projekta ietvaros izveidos 9 reģionālos bioekonomikas atbalsta centrus/platformas (Regional Hubs) 6 Eiropas Savienības valstīs (Latvijā, Īrijā, Itālijā, Rumānijā, Čehijā, Francijā). Katrā reģionā izstrādās rīcības plānus turpmākai bioekonomikas attīstībai. Reģionu atbalsta centros aicinās iesaistīties lauksaimniekus, mežsaimniekus, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības un vietējās kopienas.
https://ruralbioup.eu/