26.02. - CETURTDIENA

LBTU ilgtspējīgi risinājumi mainīgai pasaulei

Lai piedalītos pasākumā, iepriekš jāreģistrējas
Tiešsaistē
10:00 - 12:45
Kontaktpersona:
Sandra Muižniece-Brasava
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) — ilgtspējīgi risinājumi mainīgai pasaulei ne vien zinātnieku un studentu, bet arī ražotāju vidū tiecoties uz NĀKAMO LĪMENI.
LBTU zinātnieki, docētāji un studenti ik gadu rada desmitiem jaunus un zinātniski pamatotus produktus un tehnoloģijas, kas virza attīstību nākamajā līmenī tverot gan jau zināmas sakarības, gan ielūkojoties potenciāli iespējamajā nākamajā tehnoloģiskajā līmenī. Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāte (LPTF) un Meža un vides zinātņu fakultāte (MVZF) ir vieta, kur notiek inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde zinātnieku un uzņēmēju ciešā sinerģijas procesā.

Pārtikas nozare šodien ir ļoti mainīga un dinamiska, ko nosaka dažādi ārējie apstākļi – mainīgais klimats, jaunas izejvielas, prasības, lai rūpētos par apkārtējo vidi, patērētāju pārtikas patēriņa un veida maiņa. Patērētāju un ražotāju vēlmes ir mūsu lielākais izaicinājums un ikdienas darbs, kurā iesaistās studenti jau studijas uzsākot. Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātē Tevi sagaida saistošas studijas un radošs praktiskais darbs sadarbībā ar ražotājiem, studiju laikā radītie produkti var nokļūt veikalu plauktos un pārsteigt un iedvesmot pircējus. Esi viens no mums un kļūsti par pārtikas produktu radītāju! Aizvien aktuālāki kļūst jautājumi par ilgtspēju un resursu efektīvu izmantošanu, kur būtisku ieguldījumu sniedz zinātnieki, mācībspēki un doktoranti. Būtisku pienesumu dod arī zinātnieku un studentu iesaistīšanās projektos.

Meža un vides zinātņu fakultāte (MVZF) notiek nozīmīgi pētījumi, kur kokam būtiska nozīme. Koks kā ilgtspējīgs materiāls pilsētas labiekārtojumā tiek augstu novērtēts, ņemot vērā tā atjaunojamību, zemo iestrādātās enerģijas apjomu un oglekļa piesaistes potenciālu visā dzīves ciklā. Pētījumi apliecina, ka atbilstoši izvēlētas koksnes sugas, konstruktīvie risinājumi un aizsardzības metodes nodrošina koka elementu ilgmūžību un strukturālo stabilitāti publiskajā ārtelpā.Sekundāro koksnes resursu integrācija pilsētas publiskajā ārtelpā balstās aprites ekonomikas principos un veicina resursefektīvu materiālu izmantošanu pilsētvidē. Atkārtoti izmantojot koksnes pārpalikumus, iespējams samazināt vides slodzi, vienlaikus saglabājot funkcionālās un estētiskās kvalitātes prasības. Šāda pieeja sekmē ilgtspējīgas pilsētvides attīstību un starpdisciplināru sadarbību arhitektūrā un dizainā.
Programma
10:00 - 10:05
Pasākuma ievadvārdi
10:05 - 10:15
Pārtikas tehnoloģijas ilgtspējai un drošībai
Tēma ietver resursu efektīvu izmantošanu pārtikas ražošanai jeb līdzsvaru starp inovācijām, vidi un patērētāja drošību no pētniecības un prakses skatupunkta.
10:15 - 10:25
Liofilizēti ēdieni – kā noteikt to derīguma termiņu?
Liofilizētie produkti pasaulei zināmi jau kopš pagājušā gadsimta vidus, kad šo tehnoloģiju sāka izmantot kosmosa industrijā, aizsardzības un militārajā sfērā, kā arī aktīvā tūrisma industrijā, tādēļ pēc iespējas ilgāks to uzglabāšanas termiņš ir ārkārtīgi būtisks. Tomēr gaidīt 10 vai 15 gadus, lai pārliecinātos par to kvalitāti, ir ekonomiski neizdevīgi. Prezentācijā skaidrosim iespējas derīguma termiņa noteikšanai izmantojot paātrinātā derīguma termiņa testēšanas (ASLT) metodi. Pētījums veikts projekta “Sausās pārtikas uzturdevas uzlabošana, iekļaujot sabalansētu liofilizētu pamatēdienu (Līgums nr. TEP209)” ietvaros sadarbībā ar AS "Roga-Agro".
10:25 - 10:35
Inovatīvas, kompaktas un ilgstoši uzglabājamas funkcionālas pārtikas devas izstrāde krīzes situācij
Mūsdienu mainīgajā situācijā aizvien nozīmīgāku lomu ieņem pārtika, kura būtu lietojama krīzes situācijās, līdz ar to nepieciešami dažādi jauni risinājumi. Prezentācija vērsta uzmanība uz to, ka Latvijā ir potenciāls šādu produktu izstrādei ciešā zinātnieku, zemnieku, pārtikas ražotāju un konsultantu sadarbībā. Minēto produktu izstrāde uzsākta projektā Nr. 25-00-C0LA1601-000009.
10:35 - 10:45
Latvijas zivju tirgus: starp garšu, veselību un ilgtspēju
Latvijā gandrīz visi iedzīvotāji ēd zivis, taču izvēli joprojām galvenokārt nosaka cena, atlaides, garša, kamēr veselības un ilgtspējas faktori vēl tikai pakāpeniski kļūst nozīmīgi. Tajā pašā laikā patēriņš joprojām ir zem ieteicamā līmeņa, un iedzīvotāji skaidri norāda, ka vairāk pirktu zivis, ja būtu plašāks sortiments, ērtāk sagatavoti produkti un regulāras akcijas — tie ir tieši realizējami signāli nozarei. Ziņojums balstīts uz vairāku pētījumu datiem, sniedzot faktos balstītu priekšstatu par patērētāju uzvedību un nozares attīstības virzieniem.
10:45 - 10:55
Piena nozares neredzamā vērtība: biezpiena sūkalu potenciāls alternatīvu olbaltumvielu ieguvē
Prezentācijā tiks aplūkota divu aktuālu izaicinājumu krustpunkta problemātika — biezpiena sūkalu kā piena pārstrādes blakusprodukta ierobežotā izmantošana un pieaugošais pieprasījums pēc alternatīviem olbaltumvielu avotiem. Tiks analizēts biezpiena sūkalu potenciāls alternatīvu olbaltumvielu ieguvē, balstoties uz biokonversijas pieeju kā šī blakusprodukta valorizācijas risinājumu. Pētījums veikts Valsts pētījumu programmas “Zinātniski pamatoti risinājumi ilgtspējīgai pārtikas sistēmai Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai (GreenAgroRes)” ietvaros.
10:55 - 11:05
Drabiņu biorafinēšanas potenciāls un izaicinājumi
Prezentācijā tiks apskatīta drabiņu uzturvērtība un to izmantošanas perspektīvas kā augstas pievienotās vērtības izejvielai pārtikas, biotehnoloģiju un materiālu industrijās. Vienlaikus tiks aplūkoti galvenie tehnoloģiskie, ekonomiskie un regulatīvie faktori, kas ietekmē drabiņu biorafinēšanas attīstību un komercializāciju. Pētījums veikts valsts pētījumu programmas “Zinātniski pamatoti risinājumi ilgtspējīgai pārtikas sistēmai Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai (GreenAgroRes)” projektā (VPP-ZM-VRIIILA-2024/1-0002) ietvaros.
11:05 - 11:15
Kad pāri palikušais kļūst vērtīgs
Kas paliek pāri pēc sulas spiešanas, var kļūt par jaunu sākumu. Izrādās, ka augļu un ogu izspaidas var pārvērst vērtīgos produktos, ja ļaujam darboties fermentācijai. Kopā ieskatīsimies, kā no ābolu, krūmcidoniju un ogu spiedpaliekām top etiķis un kāpēc šāda pieeja ir interesanta gan veselībai, gan ilgtspējīgai pārtikas radīšanai. Tas ir stāsts par zinātni, kas palīdz izmantot vietējās izejvielas gudrāk un dod otro dzīvi tam, ko agrāk uzskatījām par lieku.

11:15 - 11:25
Kafijas ražošanas blakusprodukti: iespējas un izaicinājumi
Kafijas ražošanas procesā rodas dažādi blakusprodukti, kas ir ne tikai kafijas biezumi. Blakusproduktos slēpjas potenciāls jaunām inovācijām, taču to attīstīšana prasa radošu un nebijušu projektu īstenošanu.
11:25 - 11:35
Meža nekoksnses resursi, to iespējas (no pārtikas puses) - kas jauns zinātnē šajā jomā
11:35 - 11:45
Koks kā ilgstpējīgs materiāls pilsētas labiekārtojumā. Labās prakses piemēri
Koks kā ilgtspējīgs materiāls pilsētas labiekārtojumā tiek augstu novērtēts, ņemot vērā tā atjaunojamību, zemo iestrādātās enerģijas apjomu un oglekļa piesaistes potenciālu visā dzīves ciklā. Pētījumi apliecina, ka atbilstoši izvēlētas koksnes sugas, konstruktīvie risinājumi un aizsardzības metodes nodrošina koka elementu ilgmūžību un strukturālo stabilitāti publiskajā ārtelpā. Labās prakses piemēri no Ziemeļvalstu pilsētvides demonstrē koka efektīvu izmantošanu publiskajā ārtelpā, apvienojot vides ilgtspēju ar augstu funkcionālo un estētisko kvalitāti.
11:45 - 11:55
Sekundāro koksnes resursu integrācija pilsētas publiskajā ārtelpā
Sekundāro koksnes resursu integrācija pilsētas publiskajā ārtelpā balstās aprites ekonomikas principos un veicina resursefektīvu materiālu izmantošanu pilsētvidē. Atkārtoti izmantojot koksnes pārpalikumus, iespējams samazināt vides slodzi, vienlaikus saglabājot funkcionālās un estētiskās kvalitātes prasības. Šāda pieeja sekmē ilgtspējīgas pilsētvides attīstību un starpdisciplināru sadarbību arhitektūrā un dizainā.
11:55 - 12:05
Uztura paradumu ietekme uz plazmas lipīdu profila rādītājiem Latvijas sievietēm perimenopauzes perio
Hormonālās izmaiņas sievietes dzīves cikla laikā būtiski ietekmē lipīdu profilu un var palielināt kardiovaskulāro slimību risku, savukārt uzturs ir nozīmīgs dislipidēmijas korekcijā. Šajā pētījumā tika vērtēta saistība starp uztura paradumiem un plazmas lipīdu profilu perimenopauzes vecuma sievietēm Latvijā.
12:05 - 12:15
Griķu fermentācijas dinamika: mono- un jauktu pienskābes baktēriju kultūru salīdzinājums
Prezentācijā tiks aplūkota griķu fermentācijas dinamika, salīdzinot mono- un daudzkomponentu pienskābes baktēriju kultūras. Tiks parādīts, kā starterkultūru sastāvs ietekmē baktēriju augšanu, pH izmaiņas un cukuru izmantošanu fermentācijas sākuma posmā
12:15 - 12:25
No idejas līdz prototipam: LBTU studentu biznesa inkubators un “Inovāciju granti studentiem” program
Prezentācija iepazīstinās ar LBTU Studentu biznesa inkubatora darbību, piedāvātajām iespējām un studentu inovāciju programmu, kas veicina inovatīvu domāšanu un jaunu uzņēmēju izaugsmi.


12:25 - 12:35
Kāpēc “ilgtspējīgs” ne vienmēr nozīmē labāks? Skats uz pārtikas sistēmu kopumā
Risinājumi, kas izskatās ilgtspējīgi vienā posmā, var radīt negaidītas sekas citur pārtikas sistēmā. Ielūkosimies, kā sistēmiskā domāšana palīdz saskatīt slēptos kompromisus un pieņemt pārdomātākus lēmumus mainīgos vides, tirgus un sabiedrības apstākļos.

12:35 - 12:45
Jautājumi, diskusija un noslēgums
Organizē