Vai improvizācijas izmantošanai nepieciešamas tikai zināšanas, vai tomēr arī drosme, gribēšana un līdzīgi domājošie apkārt?
Šobrīd spēja improvizēt kļuvusi nozīmīgāka nekā jebkad agrāk. Tā ir prasme, kas jāattīsta un jābalsta pieredzē, tomēr vienlaikus tā ir arī metode un domāšanas veids. Improvizācija nav paļaušanās uz veiksmi vai bezgalīgs radošums – tas ir plānots un vadīts process, lai meklētu jaunus risinājumus neparedzamās situācijās.
Konferencē aplūkosim piemērus, kas pierāda, ka improvizācija ir sekmīgi izmantojama jaunu ideju attīstībai ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī, piemēram, valsts pārvaldē vai personas individuālajā izaugsmē. Taču, vai improvizācijas izmantošanai nepieciešamas tikai zināšanas, vai tomēr arī drosme, gribēšana un līdzīgi domājošie apkārt?
Diskutēsim par to, vai bailes kļūdīties būtiski samazina potenciālo inovāciju skaitu, vai kļūdoties netīšām var radīt inovācijas. Kādu pievienoto vērtību var dot praktiskās improvizācijas pielietošana personas un uzņēmuma attīstībā, kā to pielietot komunikācijas uzlabošanā, problēmu risināšanā un iepriekš neapzinātu risinājumu ieviešanā? Cik tālu inovēšanā tikusi Eiropas Savienība un cik tuvu tai esam mēs, un kas būtu darāms, lai stiprinātu Vidzemes reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi?
Aicinām reģistrēties klātienes konferencei līdz 17. februāra pulksten 15.00. Vietu skaits ierobežots!
Uzziņai
Pasākums tiek īstenots projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus un projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” ietvaros, ko finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.
Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!