Jau vispārzināma ir augsnē dzīvojošo mikroorganismu spēja būtiski ietekmēt kultūraugu ražas veidošanās norisi. Daļa no šiem mikroorganismiem darbojas patogēno organismu regulēšanas procesos, bet citi iesaistās procesos, kas ietekmē augu apgādi ar minerālvielām vai iesaistās atmosfēras slāpekļa piesaistē. No vides un ekonomiskā aspekta raugoties, jo īpaši aktuāla kļuvusi slāpekļa resursu izmantošanas regulēšana. Viena no iespējām, kā veicināt dabā jau esoša, brīvi pieejama bioloģiskā slāpekļa fiksāciju ir augsnē dzīvojošu gaisā esošā slāpekļa fiksējošu mikroorganismu izmantošana. Tāpēc pēdējās 10-gadēs pasaulē palielinājusies tendence attīstīt jaunās paaudzes mikrobioloģiskos preparātus, lai tie aizstātu sintētiskos mēslošanas līdzekļus, un dažu autoru pētījumi jau apstiprina šāda veida preparātu izmantošanas pozitīvo ietekmi.
Tomēr, sintētiski ražoto minerālmēslu aizstāšana ar bioloģiskajām tehnoloģijām var būt gan vērtīga, gan riskanta atkarībā no konkrētās situācijas, un izvēlētās pieejas. Diemžēl trūkst praktiskos pētījumos iegūtu datu par to, cik lielā mērā slāpekli saistošie mikroorganismi spētu aizvietot sintētiski ražoto slāpekli ekonomiski nozīmīgas ražas nodrošināsanai.
Praktiķiem tehnoloģijas maiņa ir liela uzdrīkstēšanās, jo viņiem jāpaļaujas ne tikai uz zinātniskajiem pētījumiem, bet arī uz savu pieredzi un intuīciju, lai integrētu jaunās bioloģiskās tehnoloģijas saimniecības praksē. Šī uzdrīkstēšanās prasa gatavību eksperimentēt ar līdz šim maz izmēģinātiem risinājumiem un rēķināties arī ar potenciāli iespējamiem ekonomiskiem riskiem, īpaši, ja rezultāti pirmajā brīdī nav ‘sataustāmi'.
Pārliecības iegūšanai vērtīgi ir inovatīvo tehnoloģiju demonstrējumi. Šajā seminārā dalībnieki tiks iepazīstināti ar dabā jau esoša, brīvi pieejama bioloģiskā slāpekļa fiksācijas potenciālu, izmantojot augsnē dzīvojošu gaisā esošā slāpekļa fiksējošu mikroorganismus un ar triju gadu demonstrējumu izmēģinājumu rezultātiem par mikrobioloģisko preparātu efektivitāti ziemas kviešu audzēšanā. Šie pētījumi veikti īstenojot ELFLA (Eiropas Lauksaimniecības Fonds lauku attīstībai) projektu Nr.22-00-A00102-000001, 10.2.1-20/22/P9, ID Nr.ZM/2021/25_ELFLA.
